90% kiberuzbrukumu sākas ar e-pastu – kā samazināt risku uzņēmumā?
Pikšķerēšana ir kiberuzbrukuma veids, kurā krāpnieki maskējas kā uzticami avoti, lai nozagtu sensitīvu informāciju. Visbiežāk tas notiek ar e-pasta starpniecību – darbinieki saņem vēstules, kas aicina noklikšķināt uz saites, atvērt pielikumu vai sniegt piekļuves datus, it kā tās būtu no kolēģiem, vadības vai uzticamiem pakalpojumu sniedzējiem.
E-pasts uzņēmuma vidē ir viens no galvenajiem darba rīkiem, tāpēc tas kļuvis arī par visbiežāk izmantoto uzbrukuma kanālu. Lielais saņemtās informācijas apjoms, ierastie procesi un automātiska uzticēšanās iekšējai komunikācijai rada vidi, kurā pikšķerēšanas e-pastu var neatpazīt, uz to var vieglāk uzķerties vai to nepamanīt kā potenciālu draudu.
Kiberuzbrukumi kļūst arvien mērķtiecīgāki un tehniski kvalitatīvāki. Viltus e-pasti, saites un pielikumi nereti ir gandrīz neatšķirami no īstiem. Pikšķerēšana joprojām ir efektīva, jo krāpnieki apzināti izmanto psiholoģisko spiedienu: steidzināšanu, uzticamu institūciju vai kolēģu imitāciju, emocionāli formulētus paziņojumus un vizuāli pārliecinošu dizainu, kas mudina rīkoties ātri, neiedziļinoties detaļās. Statistika ir nepielūdzama – aptuveni 90% kiberuzbrukumu sākas tieši ar pikšķerēšanas e-pastu. Tas nozīmē, ka pietiek ar vienu neapdomātu klikšķi, lai apdraudēta tiktu visa uzņēmuma IT vide.
Arī Latvijā krāpniecības apmērs saglabājas augsts. Finanšu nozares apkopotie dati par 2025. gada periodu no 1. janvāra līdz 30. novembrim rāda, ka novērsto krāpšanas gadījumu apmērs pārsniedz 12,7 miljonus eiro, savukārt vairāk nekā 10,9 miljoni eiro ir izkrāpti gadījumos, kad maksājumus apstiprinājuši paši klienti. Šie skaitļi uzskatāmi parāda, ka tehnoloģiskie risinājumi vien nespēj pilnībā pasargāt – izšķirošais faktors bieži vien ir cilvēka rīcība.
Lai gan ugunsmūri, e-pasta filtri un citi drošības risinājumi ir būtiska aizsardzības daļa, tie nevar novērst visus draudus. Vienmēr pienāk brīdis, kad galvenais drošības elements ir pats darbinieks – viņa spēja pamanīt aizdomīgu sūtītāju, izvērtēt saites un apšaubīt negaidītus pieprasījumus.
Tāpēc arvien vairāk uzņēmumu pievēršas praktiskai darbinieku apmācībai, kas balstīta uz reālistiskām pikšķerēšanas situācijām. Šīs apmācības nenotiek tikai vienu reizi vai noteiktā laika posmā – tie ir regulāri un ilgtermiņa treniņi, kas palīdz darbiniekiem pastāvīgi turpināt izvērtēt katru e-pastu, trenēt kritisko domāšanu un stiprināt drošības kultūru visā uzņēmumā. Laika gaitā tas būtiski samazina iespēju, ka pikšķerēšanas mēģinājums pārvēršas reālā drošības apdraudējumā.
Pikšķerēšana nepazudīs – gluži pretēji, e-pasti kļūs arvien ticamāki un labāk pielāgoti konkrētam adresātam. Jautājums nav par to, vai uzņēmums ar to saskarsies, bet gan par to, cik sagatavoti būs darbinieki šādās situācijās. Uzņēmumi, kas iegulda darbinieku apmācībās un ikdienas drošības paradumu stiprināšanā, ilgtermiņā būtiski samazina gan finanšu, gan reputācijas riskus.
Baltijas Informācijas Tehnoloģijas piedāvā darbinieku kiberdrošības apmācības un regulāras pikšķerēšanas simulācijas, kas balstītas uz reālistiskiem uzbrukumu scenārijiem un palīdz darbiniekiem iemācīties atpazīt draudus ikdienas darba vidē. Ja vēlaties saņemt detalizētāku informāciju par BIT kiberdrošības pakalpojumiem, sazinieties ar mums, zvanot uz +371 67819981 vai rakstot e-pastu uz support@bit.lv.